Līgatnes dabas takas

Vecā Kraukļa stāsti, 8.decembris

Sirsnīgi sveicieni visiem tuvumā un tālumā! Nu dikti jauks rudens šogad, vai ne? Ziema, ar salu un aukstumu, nepavisam nesteidzas ar atnākšanu, zeme nav sasalusi un visa dzīvā radība (gan lidojošie, gan pa zemi staigājošie) viegli tiek pie ēdamām lietām. Tas pirmais sniedziņš pat gaidīts tika! Krāā!

Vecā Kraukļa stāsti, 12.septembris

Sveicināti! Krāā! Pie mums šoreiz nu tik traki gāja...oi,oi..., kā nekādi pie stāstīšanas netiku!? Kā sataisījos tādu garu, mierīgu stāstījumu uzsākt, sēžot lielās egles kuplajos zaros, tā atkal kaut kas notiek, atgadās un man takš jālido skatīties, visu novērot – neko lai nepamanītu nepalaistu garām!

Vecā Kraukļa stāsti, 20.jūlijs

Pagājis jau pusgads, kopš ar jums esmu runājis... Tāds pagarš man tas „atvaļinājums” sanāca, pat domājis tā nebiju, krāāā! Visa dzīve jau tāda - gan dzīvniekiem, gan putniem, gan cilvēkiem, iepriekš neparedzama...

Līgatnes dabas takās šajā pusgadā, protams, arī notikušas dažas pārmaiņas un jaunumi - es īsi tad nu mēģināšu pārstāstīt galvenos.

Vecā Kraukļa stāsti, 24.janvāris

Sveicieni, sveicieni - krāāā! Visus, visus – ar divām vai četrām kājām - apsveicu ar Gaismas atgriešanos! Dienas taču acīmredzami ir kļuvušas garākas, naktis īsākas un drīz būs arī pavasaris klāt, vēl tikai mazbišķīt jāpaciešas!

Vistumšākajā gada daļā arī vistumšākās domas virpuļo pa galvu kā tāda pērno lapu kaudze, ko vējš sagriež savā dancī... Negribējās viņas „palaist pasaulē”. Tāpēc arī tik ilgi klusēju...

Vecā Kraukļa stāsti, 5.novembris

Krā - sveicieni vēlā rudenī! Oktobris arī ir pagājis un ziema ir pavisam tuvu. Pirmos tās vēstnešus - slapjo sniegu, aukstās naktis, kad gaisa temperatūra noslīdēja vairākus grādus zem nulles, kā arī brāzmainos vējus jau esam izbaudījuši.

Vecā Kraukļa stāsti, 21.septembris

Krāāā! Sveiciens septembrī! Mūsu mežos un pļavās ir sācies krāšņais, daudzkrāsainais, rasas lāsēs vizuļojošu zirnekļtīklu un visdažādāko sēņu pārpilnības bagātais – Rudens. Šī gada septembris ir bagāts arī ar īsām, spēcīgām lietusgāzēm un tām sekojošām varavīksnēm. Nu, to jūs paši arī redziet, protams, ja vien tiekat laukā no savu ēku mūriem - Dabā.

Vecā Kraukļa stāsti, 17.augusts

Krā, krā, jā, jā! Zinu, zinu - Krauklis pazudis, nez kur aizlaidies, ka tik ilgi klusē utt. Vainīgs esmu, bet, ziniet, arī Krauklim pienākās brīvdienas jeb kā jūs, cilvēki, sakiet - atvaļinājums! Un tik karstā vasarā kā šī vispār labāk knābi lieki nevirināt! Jaunumu gan sakrājies stipri daudz, tā, ka varēšu vien pavisam īsi izstāstīt galveno, „sīkumi” jāatstāj citai reizei (gariem, tumšiem ziemas vakariem).

Vecā Kraukļa stāsti, 14. jūnijs

Krāāā! Nu jau visi Līgatnes Dabas taku ciemiņi ir dzirdējuši manus sveicienus, vai ne? Katrs apmeklētājs, staigādams pa manu mežu, ir manis, Vecā Kraukļa vai manas daudzskaitlīgās radu saimes, novērots un uzrunāts! Neviens jūsu solis vai darbība nepaliek neievērota, lai arī ne viss tiek plašāk pārstāstīts...

Vecā Kraukļa stāsti, 27. maijs

Krā! Krā! Krā! Nu jau paši saprotat, ka tulkojumā uz cilvēku valodu tas nozīmē – sveiciens visiem, kas šos manus stāstus lasa!

Vecā Kraukļa stāsti, 12. maijs

Krāāā! Sveicināti atkal! Pie mums pavasaris ir pilnā plaukumā! Zāle aug griezdamās, lapiņas kokiem raisās ne pa dienām, bet stundām! Zeme mūsu mežā pārklāta ar zaļu, zilganbaltu (ziedošu vizbulīšu krāsā) paklāju. Tagad ir īstais laiks skatu tornī uzkāpt un no „putna lidojuma” uz šejienes mežiem paskatīties! Pavasaris un rudens – tie ir gadalaiki, kad mežam ir viskošākās krāsas visdažādākajos toņos. Plašums, svaigais, pavasarīgi smaržojošais gaiss – visas pēdējās ziemas paliekas aizvējos prom!