Zvārtes iezis

Silts, saulains, vasarīgs rīts. Liela rasa, kas ātri nožūst. Visu dienu cītīgi vijoles čirkstina sienāži, šaudās balti tauriņi, džinkst jocīgas mušas ar spoži zilām acīm.

Tūristi laiski izbauda silto dienu.

Visvairāk jautājumu par vienu eksponātu: „Kas tās par ogām?”

Esmu pie stenderes piesējusi buntīti ar irbeņu zariem. Pie Zvārtes šādu krūmu neatrast, varbūt kaut kur tālāk, Amatas takā. Zarus nogriezu pa ceļam, braucot no Kārļiem. Sarkanās ogas daudzus vilināt vilina. „Vai ēdamas?”

Saulains un silts rīts, dzidras debesis, pļavās liela rasa. Viegls vējiņš no tālienes atnes visādas skaņas. Tas uz laika maiņām. Sienāži čirkstinās gan zālē, gan kokos. Daži ielec namiņā.

Skatos, ka kaimiņi cīņai ar staltbriežiem, salikuši ap dārzu visādas baltas instalācijas no plēvēm un lupatām.

Nakšņotāji žāvē telti. No tālākā upes līkuma atnāk makšķernieks. Pirmie apmeklētāji ir 12 nūjotāji no Šveices. Pēc tam jaunieši reindžeru tērpos, rūdīti dabas (un vēstures!) pētnieki. Viņu mērķis – aiziet gar Amatu līdz Melturu tiltam un atpakaļ.

Silts rīts, sutīga diena līdz pat vakaram un dauzonīgs vējš, kurš dzenā gaisu šurpu turpu, tā arī nespēdams neko atvēsināt.

Pirmdienas citreiz ir klusās, kad vieni ceļotāji devušies mājup, bet citi vēl tikai uzsākuši ieplānoto objektu apskati. Zvārtē tad laiks sakārtot namiņu, „nolikt putekļus pie vietas”, pārskatīt krājumus un pasūtīt ko jaunu vietā. Lai nu kā, bet šodien gan Zvārtes iezis daudziem sarakstā bijis pirmais. Tuvi un tāli apmeklētāji, no visvisādām kaimiņzemēm un patālām Eiropas valstīm, arī no Gruzijas.

Jau pirmais jūlijs! Sākusies īsta vasara ar karstu sauli, negaisiem, lieliem baltiem gubu mākoņiem, ar siena smaržu un zemeņu ēšanu. Tikko taču bija Saulgrieži, garām paskrēja steidzīgie Jāņi un re, tuvojas vasaras viducis.

Divas griezes, kā sacenzdamās, strīķē izkaptis jau agri no rīta. Pa ceļam uz upi uzsmaržo liepa. Pirmā! Arī Zvārtē tikko sākusies ziedēšana. Pilsētās ielu malās starts bijis dots jau pagājušajā nedēļā.