Gūtmaņalas stāsti, 23. maijs. Purenes un stabules skaņas pie Gūtmaņalas
Vai citugad ari tik strauji izziedēja un izsmaržoja ievas? Pēc vēl tik nesenā sniega un lielajiem plūdiem, kas šogad pabiedēja arī apkārtni pie Gūtmaņalas, liekas strauji pienāca ievziedu laiks…Šobrīd, uz kuru pusi vien pagriezies - viss gaiss smaržo pēc plaukstošām lapām un augošas zāles, pēc pirmajiem pļavu ziediem. Maijs - plaukstošas dabas smaržu mēnesis…
Dzeltenās purenes šogad Gūtmaņalas strautiņos īpaši koša. Reti kur Gaujmalas pļavās vairs tās tik kupli gadu no gada zied.
Lēnām pa taku ejot uz alas pusi sadzirdam latvju meldiņu jaukās dzidrās skaņās. Tās skan kaut kur no alas puses. Tā vien gribas ātrāk redzēt skaisto skaņu meistaru! Jā, tur jau viņš ir. Pie alas netālu atsēdis sirms kungs un spēlē stabuli (un tā jau daudzas vasaras). Tas brīnišķi saskan ar romantisko teiku par Turaidas Maiju un mīlestību…
Atpakaļ nākot vēl viens jauks skats liek pakavēties. Dīķītī balts gulbis demonstrē savu slaido kaklu, pastiepis to pretim debesīm, neaizmirstot atrādīt arī krāšņos spārnus. Putns jautājoši uzlūko: vai šoreiz būs cienastā kāda maizes drupatiņa?
Pēc ziemas aukstuma tik jauki saule silda, tas nekas, ja dažubrīd jau par karstu, tik un tā gribas te staigāt vēl un vēl. Par to nākamajā reizē. Siguldas apkārtnes kartē ir daudzi jauki maršruti, ar kuriem drīzumā iepazīstināšu.
