Informācija par Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT)

Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Mūsdienās dabas aizsardzībā risināmo jautājumu lokā ir gan cilvēki, gan daba. Dabas vērtību un resursu aizsardzība un apsaimniekošana, sugu un biotopu aizsardzība, vietējo attīstības projektu un ainavu ekoloģiskā plānošana ir daļa no tiem.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT)  Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību - retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Pavisam Latvijā ir 684 ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no  septiņām aizsargājamo teritoriju kategorijām , kas savsatrpēji atšķirās ar teritorijas izveidošanas mērķiem, teritorijas platību un dažādu aizsardzības pakāpi  - atļautajām un aizliegtajām darbībām.

Latvijā ir:

4 nacionālie parki (Slīteres, Ķemeru, Gaujas un Rāznas), kas ir plaši apvidi , kur tiek aizsargātas dabas vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaicīgi veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu.

1 biosfēras rezervāts (Ziemeļvidzemes)  plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.

42 dabas parki, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības (piemēram – Gaiziņkalns, Piejūra, Abavas senleja, Ogres ieleja, Daugavas loki, Talsu pauguraine). Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.

9 aizsargājamo ainavu apvidi (piem. Veclaicene, Vestiena, Ziemeļgauja, Augšdaugava, Augšzeme, Vecpiebalga), kas ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai raksturīga ainava un kultūrvide.

259 dabas liegumi, kas ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības.

4 dabas rezervāti (Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas), kas ir teritorijas ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību.

355 dabas pieminekļi, kas ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi:

aizsargājamie koki;

dendroloģiskie stādījumi;

alejas;

ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi;

mikroliegumi;

Eiropas Savienības kopīgais aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000.

[informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapas]