Ķeizarkrēsls
Jau kopš 19.gadsimta tūristi Siguldā apmeklē skatu vietas, kur tālu var pārredzēt Gaujas senieleju. Mākslinieku un fotogrāfu iecienīts ir Ķeizarkrēsls un Ķeizarskats, Paradīzes kalns, Krimuldas, Siguldas un Turaidas pilsdrupas, kā arī Līvu kalns.
Ķeizarkrēsls atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā gandrīz trīs kilometrus lejpus tilta pār Gauju, netālu no vēsturiskās Laurenču Šveices mājas un Kaķīškalna muižas. Savukārt Ķeizarskats atrodas 300 metrus uz rietumiem no Ķeizarkrēsla otrpus Laurenču gravai. Pēc administratīvā iedalījuma abas skatu vietas ietilpst Siguldas pilsētas teritorijā, kas iekļauta Gaujas nacionālajā parkā. Abas skatu vietas atrodas pašā ielejas senkrasta kraujas malā un no tām paveras tāls skats virzienā uz Turaidas pili. Uz skatu vietām ved vairākas takas virzienā no Siguldas apdzīvotās teritorijas un pa vienai takai uz katru vietu no Gaujas krasta.
1862.gadā Siguldā viesojās Krievijas cars Aleksandrs II ar savu laulāto draudzeni. Šīs vizītes laikā viņi speciāli sagatavotā skatu vietā pie Laurenčiem iestādīja katrs vienu kociņu (dažos avotos sacīts, ka tās bijušas liepiņas). No šī laika skatu vieta dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo skatu, kas pavēries no skatu vietas uz Gaujas senleju.
Blakus Ķeizarkrēslam izveidojusies jauna, t.s. Kaķīškalna apbūve. To papildina kokgriezumi par K.Skalbes “Ķaķīša dzirnaviņu” tēmu. Tādā pat stilā veidotas divas tūristu norādes. Autors – mākslinieks Harijs Zemītis.
Informāciju sagata
voja Līga Eglīte
