Kultūrvide
Gaujas nacionālā parkā teritorija ir zīmīga ar lielu kultūrvēsturisko pieminekļu koncentrāciju. Kārtu kārtām klājušās liecības par iedzīvotājiem, nodarbošanos, būvēm, kara darbību un svētvietām. Gan senā Ezerpils no 9.gadsimta, gan 19 pilskalni, arī apmetnes un kapulauki, pilis un muižas.
Āraišu ezera saliņā, balstoties uz arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem materiāliem, uzcelta 9.gs. latgaļu ezera mītņu rekonstrukcija.
Gaujas NP teritorijā atradušās 6 viduslaiku pilis un 3 pilsētas - Straupe, Cēsis un Sigulda. Cēsīs atradās Livonijas valsts laicīgās varas – ordeņa mestra rezidence.
Vidzemē un tagadējā Gaujas nacionālā parka teritorijā norisinājās gan aktīva karadarbība, mēris un ievērojami postījumi, mūsdienās dēvē par poļu, zviedru un krievu laikiem.
Gaujas NP teritorijā dzimis un darbojies slavenais lībiešu būvmeistars Mārcis Sārums, kurš cēlis veco kungu māju Siguldas muižā, Cēsu Sv. Jāņa baznīcas torni, u.c.
18.gs. un 19.gs. sākumā Gaujas NP tagadējo teritoriju skāra aktīva hernhūtisma kustība. Ungurmuižā, kas celta 18.gs. sākumā, atradās viens no tās galvenajiem atbalsta punktiem.
Līgatnē no 1816.gada sāka attīstīties papīra ražošana. Līgatnes papīrfabrika ir vecākā papīra ražotne Latvijā, kopā ar seno pilsētas koka apbūvi tā ir vals
ts nozīmes kultūras un tehnikas vēstures piemineklis.
Līdztekus zemkopībai un lopkopībai ļaudis Gaujas apvidus smilšainajās zemēs nodarbojās arī ar dažādiem amatiem. Ļoti sens ir bitenieku amats. No 18.gs. beigām starp Cēsīm un Valmieru vairākos pagastos rosīgi darbojās slavenie krēslu amatnieki – Briežos, Strīķos, Lenčos, Liepā. Amata meistari no bērza koka un meldriem darināja lieliskus krēslus ar pītiem sēdekļiem.
Sens ir Gaujas plostnieku amats. Sākotnēji kokus pludināja plostos, vēlāk arī vaļējus. Koku pludināšanu Gaujā pārtrauca pagājušā gadsimta 60.gados. Turaidā vīri – stīpnieki – lieca mucu stīpas un, tāpat kā siguldieši, bija spieķu meistari – veselām ģimenēm gatavoja spieķus tūristu vajadzībām.
Vietējās zemnieces bija prasmīgas Vidzemes šatieru segu audējas, rakstainu dūraiņu adītājas, kā arī linu dvieļu un palagu darinātājas. Liepas apkaimē, kur ir augstvērtīgas devona māla iegulas, bijuši ķieģeļu cepļi, strādājuši podnieki. Kādreiz nacionālā parka teritorijā darbojušās 11 vējdzirnavas un 25 ūdensdzirnavas.
Mūsdienās tūristiem pieejami daudzi no kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, kā arī amatnieku darbnīcas un muzeji, kuros 
saglabātas liecības par reģiona vēsturi.
Populārākie objekti ir Cēsu Viduslaiku pils, Āraišu Ezerpils, Āraišu Vējdzirnavas, Sigudas pilsdrupas, Turaidas pils, Senā krēslu meistaru sēta - muzejs Vaidavas „Lejasbregžos” un daudzi citi.
Āraišu vējdzirnavas atvērtas katru dienu no plkst 9.00 - 18.00. Ieejas maksa 0,50Ls. Gida pakalpojumi. Īpašais piedāvājums kāzu viesiem un jaunajam pārim.
