Melturu tilts - Kārļu zivjaudzētava

Laiks: aptuveni 1,5 – 2h
Posms marķēts ar oranžas krāsas atzīmēm uz koku stumbriem, nav labiekārtota. Piemērots īsteniem dabas draugiem.
Atsevišķas vietas šajā posmā ir bīstamas – esiet piesardzīgi un uzmanīgi!
Gājienu var sākt gan pie Melturu tilta, gan no Kārļu tilta pie zivaudzētavas. Starta vietā var ierasties gan ar automašīnu, gan kājām. Ieteicams atstāt kādu transporta līdzekli galapunktā, lai nodrošinātu mājupceļu.

Posma sākumā ieteicams iet pa Amatas labā krasta augšmalu, nenokāpjot līdz upei. Kreisajā krastā paliek Melturu iezis, labajā – Īļaku iezis.

Īļaku ieža augšdaļā kā pelēki pilsdrupu mūri atsedzas Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti. Zem tiem izplūst avoti, kas izmērcē zilganpelēko un violeti sārto mālu un nobiru slāni. Atseguma šķērsošana lejas vai vidusdaļā, it īpaši pēc lietiem, nav ieteicama.

Pretējā Amatas krastā, 200m lejup pa straumi ir Vizuļu iezis. Vasarās atsegums ir pelēcīgi sārts, lāsumo no plaisām dolomītos izplūstošie avoti. Ziemā tie veido leduskritumus.

Labajā krastā klāt Dolomīta krauja. Skaists, stāvs un samērā bīstams atsegums, pēc izskata iezis līdzīgs Īļāku iezim. Lejpus dolomītu joslai līdz upei turpinās mālaini noslīdējumi, nogruvuši akmeņi. Vēlams doties pa kraujas augšmalu. Nav ieteicams staigāt nobiru lauku ieža pakājē. Kraujas nosaukumu devis skolotājs K.Ašmanis 20.gadsimta 20-tajos gados.

Aiz Dolomītu kraujas labajā krastā ir vēl viens iezis, diemžēl bez nosaukuma. Aiz Saltupītes ietekas Amatā izveidojusies liela sala, kas turpinās līdz pat Kārļu dzirnavezeram.

Labajā krastā koku aizsegā Dambja iezis ar pelēkām un violeti sārtām dolomītu joslām, bet kreisajā krastā līdz par Amatas tiltam turpinās Staburagu krasts ar atsevišķiem atsegumiem un avotiem. Vienam no lielākajiem atsegumiem skaists un romantisks nosaukums – Varavīksnes iezis.

Klāt Kārļu HES, kur Amatas ūdeņu spēks darbina turbīnas. Ūdenskrātuve un aizsprosts izveidots 1925. gadā bijušo Kārļa muižas ūdensdzirnavu vietā. Te 19. gadsimtā bijusi zāģētava un šindeļu fabrika, kam enerģiju deva ūdens turbīna. Kārļu HES līdz 1963. gadam apgādāja apkārtni un Cēsu pilsētu elektroenerģiju. Spēkstacija atjaunota 2002. gadā. Te ierīkots zivju ceļš – savdabīgas „ūdenstrepes” lašveidīgajām zivīm, lai tās varētu doties uz nārsta vietām upes augštecē.

Šeit jāpāriet pār aizsprosta dambi, tiltiņu un pēdējos apmēram 700m jāturpina pa ceļu. Tālāk tūrisma taka gar pašu upes krastu nav ierīkota.

Klāt tilts pār Amatu, aiz tās Kārļu zivaudzētava, kas izveidota 1932. gadā. Šeit ir iespējams pieteikt ekskursijas, lai redzētu, kā audzē lašu un foreļu mazuļus.