Velnala

Velnala un Velnalas klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģiskais piemineklis.

Ala tiek dēvēta arī par Krimuldas Velnalu. Tā nav pieejama, jo sākas klinšu vidū astoņus metrus virs Gaujas, apskatāma tikai no pretējā krasta. Ala veidojusies smilšakmens iezī vairāk nekā pirms 10 000 gadu upes sānu erozijas un izzuduša avota darbības rezultātā. Apmēram pirms 5000 gadiem intensīva alas veidošanās beigusies. Velnalas griestos saglabājušies seši, līdz divus metrus dziļi, 10 - 15 cm diametra caurumi – tā saucamie „Velna skursteņi”. Sākotnēji uzmērot Velnalu, tā bijusi samērā neliela, dabiskās erozijas procesā piebirusi ar smiltīm, garums tikai 10,7 metri, griestu augstums 2,5 metri. 1992. gadā alu pagarināja „Baltā brālība”, meklējot tur savu aprakto „templi”. Pēc Anša Opmaņa mērījumiem tagad Velnala kļuvusi 40 metrus gara, 9 metrus plata, 4,8 metrus augsta. Blakus atrodas Velnalas niša ar četriem „Velna skursteņiem” griestos, kuru dziļums sasniedz pat 3,5 metrus.

Par Velnalu ir vairākas teikas. Velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus.

Stāsta, ka Velnalā mitinājies ne tikai nelabais, bet arī Turaidas Maijas – Rozes slepkava Jakubovskis ar savu rokaspuisi Skudrīti šeit atradis patvērumu.

Informāciju sagatavoja Līga Eglīte