Zvārtes iezis - Veclauču tilts
Laiks: aptuveni 1h
Posms ir labiekārtots. Piemērots ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, nelielām skolnieku grupām ar pavadoni, īsteniem dabas draugiem.
Gar Amatas krastu jau izsenis ir bijusi makšķernieku iemīta taciņa, taču tagad tā ir labiekārtota. Taka ir 2,2km gara un sākas pie 20m augstā Zvārtes ieža – viena no Latvijas dabas ainavas simboliem. Ieža izcilni veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, tā augstums – 20m. Izciļņa pamatnē izveidojusies sekla grota. Lai slavenais iezis neietu bojā, šajā vietā Amatas gultne 1939.gadā tika iztaisnota. Blakus izcilnim atrodas Amatas kreisā krasta devona iežu atsegumi, kuru kopgarums ir 200m un maksimālais augstums – 44m. Amatas kreisā krasta atsegums ir ļoti stāvs, pakļauts virszemes un pazemes ūdeņu iedarbībai, salam, saulei un vējam, tādēļ veidojas noslīdeņi, nobrukumi un izskalojumi.
Tālāk, upes labajā krastā, skatam paveras Miglas ieža izcilnis, tā dienvidu daļu, jo pats smilšakmens atsegums tālāk apaudzis ar mežu, kur stāvā krauja tikai norāda, ka pirms gadu tūkstošiem tur plūdusi upe.
Amatas kreisajā krastā atrodas Zemais smilšakmens iezītis ar plaisām un alām un baltu smilšu pludmalīti pretējā krastā, labajā krastā – Lustūzi, kas kā pakavs apliecas Amatas krastam, bet aiz asa upes līkuma skatam atklājas stāva smilšakmens krauja – Vanagu iezis, arī Egļu krauja vai Roču iezis, kas tāpat kā Zvārtes iezis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Tā augstums ir 36m, bet tā lielākā daļa apaugusi ar mežu, tikai pie ūdens apskatāms sārta smilšakmens atsegums ar plaisām, alām un nišām. Vanagu iezī atrodas arī Bruņuzivju ala, kas sufozijas ceļā izveidojusies smilšakmens plaisā. Tajā atrasti bruņuzivju atlieku pārakmeņojumi. Vanagu ieža lejas daļa ar alām nišām un milzu laukakmeņiem, ko atnesis no ziemeļiem kūstošais ledājs pirms 10-iem tūkstošiem gadu, atstāj uz ceļotāju mazliet drūmu iespaidu un liek izjust tālo zemes vēstures laikmetu elpu.
Aiz nākamā upes līkuma ir mazs, gaišs smilšakmens atsegums Vizbulīšu iezis, virs kura nobrukusi krasta krauja. Barjeras virs klints malas jau vairākkārt iekritušas ūdenī, strauji nobrūkot krastam.
Tāpat strauji sadēdē un nobrūk arī Veco stumbru iezis, kas redzams nedaudz tālāk, ejot lejup pa straumi. Pie paša Kārļu – Līgatnes ceļa vēl var apskatīt nelielos augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumus – Palu un Zaļo iezi.
Pie tilta Amata plūst pa smilšakmens kāpnēm un smilšakmens vannās griežas ūdens virpuļi. Arī pats tilts balstās uz smilšakmens klintīm. No tilta var apskatīt gleznaino Veclauču smilšakmens atsegumu ar lielu grotu pie paša tilta. Veclauču iezis stiepjas tālāk pa Amatas kreiso krastu. Tajā ir izveidoti pagrabi.
Tālāk taka vairs nav labiekārtota, bet drosmīgajiem ir iespēja turpināt ceļu. Amata līkumo jau pavisam tuvu Gaujai. Vēl pavisam netālu no grīvas, upe grezno labo krastu ar sārtu varenu smilšakmens klints sienu, kurai pat nav nosaukuma – tātad Bezvārda iezis ar baltu smilšu pludmali – kreisajā krastā, aiz asa upes līkuma. Amatas ieteka Gaujā ir neievērojama upīte, kuras lēzenie krasti apauguši kārkliem. Neviens laivu un plostu braucējs pat iedomāties nevar, kādas krāšņas klintis slēpjas nelielās upītes krastos, ko tas redz no savas laivas.
