Zvārtes raganas piezīmes, 01.07.11. Jau jūlijs klāt!

Jau pirmais jūlijs! Sākusies īsta vasara ar karstu sauli, negaisiem, lieliem baltiem gubu mākoņiem, ar siena smaržu un zemeņu ēšanu. Tikko taču bija Saulgrieži, garām paskrēja steidzīgie Jāņi un re, tuvojas vasaras viducis.

Divas griezes, kā sacenzdamās, strīķē izkaptis jau agri no rīta. Pa ceļam uz upi uzsmaržo liepa. Pirmā! Arī Zvārtē tikko sākusies ziedēšana. Pilsētās ielu malās starts bijis dots jau pagājušajā nedēļā.

Nakts vēsums pat upmalā nav saglabājies. Kamēr pļavai pāriet, vairs neko citu negribas, kā ūdeni. Dienu sāku ar atsvaidzinošu peldi. Amatai līmenis zems, straume lēna, tāpēc gultnē daudz dūņu, sīku zaru un koka gabalu. Kāds nolēmis papildināt krāces un sakrāvis glītu akmeņu grēdiņu.

Pamazām sākas dienas jeb dienvidzemju tveice. Rasa sen nožuvusi, un Amatas ielejai cauri steidzas silts vējš.

Šodien rīta puse klusa un varu paspēt saimnieciskus darbiņus. Izlieku žāvēties vībotnes. Kamēr tukšs mēnesis, zinātāji neiesaka vākt zāļu tējas, jo vairākums vērtīgo vielu atrodas augu saknēs, ne stublājā un lapās. Tomēr, ja nu pļavās ir iziets, var vākt augus priekš miega maisiņiem – vīgriezes, papardes, vībotnes un mārsilu. Ja gadās būt izcirtumā, ikdienas tējai var savākt avenājus ar visiem ziediem un ogu aizmetņiem.

Ciemos atbrauc līgatnieši un atved bukletus par Karošu darbnīcu un Vīna degustāciju.

Sutīgs. Brīžiem vējš uzpūš vairs ne siltu, bet svelmainu elpu. Pērkontēvs aiz mežiem tā paklusu ducinās, „kā pa maisu” un tuvāk nenāk. Lietutiņš vai, kā derētu, bet tracītis ar zibeņiem un spērieniem gan nē.