Zvārtes raganas piezīmes, 11.08.11. Kļūst vēsāks

Vai, cik vēss šorīt! Pēc ierastā siltuma liekas, rudens paslēpies tepat, aiz stūra un jau dveš salto elpu. Arī namiņā vairs nav mīlīgā siltuma. Nākas iekurināt, jo durvīm pa dienu jābūt atvērtām, citādi ļaudis paies garām, domādami, ka „Ragana nav mājās”.

Pa manas prombūtnes laiku divi labi darbi padarīti. Ceļmalas uz Zvāti nopļautas un Meža mātes takā izvietoti jaunie stendi ar informāciju par meža kokiem un krūmiem. Sanācis ļoti labi. Vakar pati pārliecinājos, pavadot bioloģijas skolotāju grupu.

Šodien apkārtējās pļavās ducina traktors. Zāle jānopļauj, citādi Eiropa nemaksās! Parasti traktoram asistē vismaz 20 stārķi, bet šoreiz nekā. Neviena! Kur visi palikuši?

Pirmie apmeklētāji ar lielām mugursomām Zvārtē piestājuši tikai pa ceļam. Tālāk gar Amatu un Gauju uz Siguldu. Nākamie ir kājāmgājēji no Polijas, kuri tā pa īstam ar kājām nāk tikai no Krāslavas. Tad vācieši, vēlreiz vācieši un spāņi. Kolēģes no Siguldas ziņo, ka šovasar palielinājies tūristu skaits no saulainajām zemēm – Spānijas un Portugāles. Nu, ja, mūsu vasaras beidzot ir pietiekami siltas.

Ierodas kompānija ar lāpstu un paziņo, ka ies izrakt to, ko pirms trim gadiem kāzu dienā aprakuši. Atkal nāk vācieši, austrālieši, lietuvieši, igauņi...