Zvārtes raganas piezīmes, 25.08.11. Irbenes
Silts, saulains, vasarīgs rīts. Liela rasa, kas ātri nožūst. Visu dienu cītīgi vijoles čirkstina sienāži, šaudās balti tauriņi, džinkst jocīgas mušas ar spoži zilām acīm.
Tūristi laiski izbauda silto dienu.
Visvairāk jautājumu par vienu eksponātu: „Kas tās par ogām?”
Esmu pie stenderes piesējusi buntīti ar irbeņu zariem. Pie Zvārtes šādu krūmu neatrast, varbūt kaut kur tālāk, Amatas takā. Zarus nogriezu pa ceļam, braucot no Kārļiem. Sarkanās ogas daudzus vilināt vilina. „Vai ēdamas?”
Svaigām ogām ir rūgtena garša, vairākos literatūras avotos norādīts, ka indīgas, lietojamas tikai pēc salnām, kad rūgtums izzudis. Katrā ziņā lietojamas pēc termiskās apstrādes vai pēc saldēšanas. Internetā atrodu slavas dziesmas. Irbenes satur C vitamīnu, pektīnus, organiskās skābes, kurām piemīt izteikta nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu. Irbeņu ogām ir arī diurētiska un sviedrējoša iedarbība, palīdz kuņģa slimību ārstēšanā. Irbenes var glabāt saldētavā celofāna maisiņos, var arī sarīvēt vienādās daļās ar cukuru. Ļoti populāras ogas Krievijā, kur no tām gatavo ievārījumus, kompotus, iecep kūkās un pīrāgos. Mūsdienu steidzīgās saimnieces salasa pēc salnām ogas, saspaida vai sablenderē, samaisa ar cukuru un piedeva tējai vai karstajam dzērienam gatava!
Viena recepte arī:
Ogas (droši vien pēc salnām lasītās) applaucē ar verdošu ūdeni un izberž caur sietiņu. Iegūto masu samaisa ar medu proporcijā viens litrs masas uz litru medus. Pēc nedēļas garšīgās zāles ir gatavas. Viena tējkarote tukšā dūšā, un vitamīnu krājums visai dienai ir nodrošināts. Regulē paaugstinātu asisnsspiedienu.
Izmēģiniet!
