Zvārtes raganas piezīmes, 30.08.11. Augusta stāsts

Augusts ar karstu sauli un lietiem tā „paskrēja” garām, ka tikko attapos - septembris jau „grabinās pie durvīm”. Rīta drēgnums, brīžiem lietus, nemīlīgs vējš un sēņu smarža – tas nudien ir rudens!

Pa lapai vien krāsojas ievas, segliņi, arī dažas steidzīgas kļavas. Pie Zvārtes namiņa viena jau ir tumši sarkana. Tūristu straumīte uz dabas vērošanu tādā laikā parasti apsīkst. Drēgnumam „piestāv” pilsētas apskate ar omulīgiem veikaliņiem un krodziņiem, pilīm un muzejiem. Zvārtei paliek uzticami tikai dabas vērotāji. Tādi kā šodien – apauj kalnu zābakus, rokā kaut kur nogriezta ērta lazdas nūja, fotoaparāts un binoklis plecā, un ar smaidu prom uz upi!

Iekurinu krāsniņu un namiņā atkal atdzīvojas zālīšu, sveķu un priedes smarža. Ienāk neredzīgo jauniešu grupa un sajūsminās.

Pirms rīt tiks aizvērta augusta kalendāra lapa, vērts atskatīties, kas dabā noticis 31 dienā.

Augustā nodzeltē pļavas. Kur saimnieks bijis slinkāks, viss pelēkdzeltenās smilgās, kur čaklāks – jau sazēlis sulīgi košs atāls. Ogu sezona mežā nav beigusies, gar takas malām vēl var atrast avenes, kazenes.

Ko dara meža iemītnieki? Jau augustā sākas aļņu riests. Vakaros, naktīs un vēl rīta krēslā dzirdami bauri un lūstošu zaru troksnis. Aiz upes ir Roču rezervāts, kur lielie ragaiņi netraucēti sadala „rangu tabulu”. Vēlāk, uz augusta beigām, sāks rosīties arī staltbrieži un mežacūkas, ik pa laikam paciemojoties šaipus upes zemnieku sakņu dārzos.

Rītos un vakaros var dzirdēt kā purvainajās attekās sasaucas dzērves.

Vakara krēslā barības meklējumos dodas bebri. Upes krastā var dzirdēt plakšķi - uzsitienu ar asti pa ūdeni. Bebri vakarpusē vai no rītiem veic lielākos būvdarbus, remontē vai atjauno dambjus, grauž kokus. Amatas upi gan vēl neviens nav pacenties aizsprostot, tikai kādu atteku vai sīku pieteku. Bieži vien no rīta atklājas, ka nograuzti koki pavisam tuvu mājām, tūrisma takām.

Arī lapsas medī krēslā, naktī. Manīgais dzīvnieks ļoti labi pielāgojies cilvēku saimniekošanas veidam, reizēm pat nevairās apmesties uz dzīvi pavisam tuvu mājām. Lapsas aktīvi medī peļveidīgos grauzējus - peles, strupastes. Barībai izmanto arī rāpuļus, abiniekus, zivis, kukaiņus. Interesanti, ka rudenī regulāri mielojas ar augļiem. Lapsas ir individuālistes. Katrai ir noteikta teritorija ar vairākām paslēptuvēm (visbiežāk - āpšu vai pašu izraktās alās) un savs taku tīkls.

Jo tuvāk augusta beigām, jo vairāk gaisā jūtama rudens smarža, mazāk karstu un pat siltu dienu. Pazeminoties gaisa temperatūrai, samazinās iztvaikošana, palielinās mitruma krājumi augsnē. Nakts un rīta stundās Amatas ielejā veidojas bieza migla. Reizē ar pēdējām siltajām dienām prom dodas stārķi.

Nu, lūk, tāds ir augusta stāsts. Vēl rītdiena un tad jau vērsim septembra lappusi.